Laimīgā Skola

OKTOBRA TĒMA: Mammas mīlestības trūkums un tā ietekme uz dzīvi

• 02. oktobrī pl. 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 16. oktobrī pl. 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 20. oktobrī pl. 18.00 Mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Mammai katra cilvēka dzīvē ir vairākas lomas un uzdevumi, ko viņa veic tik labi, cik nu spēj. Diemžēl reizēm var izrādīties, ka dažas mammas pilda tikai daļu no tiem. Citas savukārt ir ļoti dominējošas un darbojas tik aktīvi, ka pašam bērnam trūkst iespēju apgūt patstāvību un realizēt savus personīgos dzīves uzdevumus.

Bez pietiekamām mammas rūpēm, mēs uzaugam ar neremdināmām ilgām pēc piederības un mīlošiem pieskārieniem. Bez pietiekamas mammas aizsardzības mēs dzīvojam pastāvīgā spriedzē un bailēs. Bez drošas mammas vadības mums trūkst iekšējais kompass, kas mūs vada lēmumu pieņemšanā. Tie visi ir simptomi tam, ka ir trūcis mammas mīlestības un patiesas klātbūtnes.

Pieņemt un pārvarēt bailes no citu vērtējuma

Nav patīkami justies saspringušam un prātot, kā tas tagad izskatās no malas un ko citi domā. Ir nogurdinoši griezt galvā uz riņķi domas par to, ko tagad piemērotu pateikt. Reizēm visam pievienojas vēl nepatīkami ķermeniski simptomi kā svīšana, sarkšana un elpošanas grūtības, nemaz nerunājot par mokošām kauna jūtām.

Šaubas un lēmumu pieņemšana

Nedrošība un bailes no citu vērtējuma var traucēt sasniegt savus mērķus un piedalīties tur, kur gribētos būt klātesošam. Kā sev palīdzēt?

Grūtības pieņemt lēmumus ir izplatītas, īpaši jau mūsdienās, kad ir tik daudz izvēles iespēju lietās, aktivitātēs un dzīvesveidā. Bez tam lēmumu pieņemšana ikdienā notiek nemitīgi, sākot, piemēram, ar to, cikos celties un ko ēst vai neēst brokastīs, un beidzot ar lielākiem, nozīmīgākiem profesionāliem un privātiem jautājumiem. Lai arī no lēmumu pieņemšanas izvairīties ir grūti, iespējams, veids, kā tu parasti pieņem lēmumus, var notikt vieglāk un to var arī trenēt.

Nodarbībā bija iespēja papētīt un saprast, kas tev šobrīd rada bailes pieņemt lēmumus un kā tu pieņem tos līdz šim, un kā sadzīvo ar savu lēmumu sekām. Noskaidrojām arī, kā uzticēties sev – gan savam prātam, gan sirdij, un kādi paņēmieni var palīdzēt lēmumu pieņemšanā. Visbeidzot pievērsāmies tam, ko darīt ar kļūdainiem lēmumiem.

Bērnu pieaugšana un vecāku emocijas par to

“Kā viņš tik ātri izauga?!” mēdz jautāt vecāki, kuru mazulis vēl tikko bija jaundzimušais, bet nu jau braši skrien pats savām kājām. Šo jautājumu sev uzdod arī tie, kuru bērns aizdodas skolā, ir nonācis pusaudža vecumā vai arī kā pieaudzis cilvēks pamet mājas. Katrs nākamais bērna attīstības solis vecākus mēdz piepildīt ar prieku, lepnumu un vienlaikus arī ar skumjām – tik mazs viņš vairs nebūs nekad.

Grūtības var parādīties abās pusēs – gan vecāku, gan pieaugušo bērnu, kuri reizēm tā arī gadu desmitiem nespēj saņemties drosmi aiziet un atdalīties pa īstam.

Nodarbībā runājām par to, kā vecākiem palīdzēt sev šajā pretrunīgo jūtu karuselī? Kā sagatavoties brīdim, kad visi bērni būs prom no mājām? Kā pielāgoties šim laikam un ko iesākt ar “tukšās ligzdas sindromu”? No otras puses, pieskarsimies arī tam, kā uzticēties tam, ka mani vecāki tiks galā, un mans pieauguša cilvēka uzdevums ir dzīvot pašam savu, nevis vecāku dzīvi.

Emocionāla vardarbība un kā sevi no tās pasargāt

Emocionāli vardarbīga uzvedība daudzviet tiek uzskatīta par normālu un liela daļa cilvēku neatpazīst ne paši savu, ne līdzcilvēku vardarbīgās izpausmes.

Emocionāla vardarbība mēdz slēpties visapkārt – ģimenē, darbā, skolā un bērnudārzā, medicīnas iestādēs, sporta, mākslas un mūzikas nodarbībās, veikalā, kafejnīcā vai uz ielas. Emocionāli vardarbīgi var izturēties pat cilvēki, kuru pienākums būtu darīt pretējo – pasargāt un sniegt drošību.

Iespējams, ka arī Tu piederi pie tiem, kas piedzīvo, ka citi var atļauties pret Tevi izturēties ne tikai pavirši, bet pat pieprasoši, uzbrūkoši un aizskaroši. Iespējams, Tev ir grūti laikus atpazīt, kas notiek, un vēl grūtāk šajos brīžos iestāties par sevi.

Nodarbībā par to, kā atpazīt emocionālu vardarbību, kā iegūt drosmi un pārliecību dabūt pār lūpām vārdus: “Tu nedrīksti ar mani tā runāt!” un kā aiziet no komunikācijas vai attiecībām, kas ilgstoši dara pāri.

Psiholoģiska drošības izjūta ikdienā un bailes par nākotni

Mēs dzīvojam satraucošā un grūtā laikā. Laikā, kurā daudz kas mainās, laikā, kurā sastopamies ar neskaitāmiem izaicinājumiem. Viena no cilvēka nozīmīgākajām vajadzībām ir spēt ietekmēt savu dzīvi un notiekošo, un to ir ārkārtīgi būtiski apmierināt. Taču, kā to izdarīt?

Ja mums izdodas par spīti ārējām krīzēm pievērst savu uzmanību lietām, ko varam ietekmēt un tam, kas mums izdodas, tas veido pretspēku negatīvajam. Tas dod arī spēku meklēt un rast risinājumus tam, ko spējam mainīt, pieņemot, ka pastāv lietas, kas ir ārpus mūsu kontroles.

Nodarbībā meklēsim atbildes uz jautājumu – kā iemācīties izgaismot ne tikai krīzes un nelaimes, bet arī risinājumu iespējas? Tieši aspekts, ka spējam kaut ko ietekmēt, ir izšķirošs krīžu pārvarēšanā un ietekmē apmierinātību ar dzīvi kopumā.

Sievietes cikla ietekme uz emocijām un attiecībām

Iespējams, ka līdz šim neesi pievērsusi tam uzmanību, cik regulāri atkārtojas kādas Tavas reakcijas vai uzvedības, no kurām dažas gribētos izdzīvot biežāk un no citām iespējams izvairīties vispār?

Atklājot šīs sakarības un izprotot, kā tās ir saistītas ar hormonālām izmaiņām Tava cikla laikā, Tu mazināsi pašpārmetumus un vairs pašsaprotami nepieņemsi citu kritiskās piezīmes.

Lekcijā uzzināsi, kādas ir tipiskas emocijas un vajadzības visās četrās sievietes cikla fāzēs un kā izmantot šīs savas zināšanas partnerattiecībās, ģimenē, darbā un arī sportojot.

Pašsabotāža – vai tiešām paši stāvam sev ceļā?

Pašsabotāža bieži sevī ietver pavisam neapzinātas darbības. Iespējams, pirmajā brīdī šķiet, ka vainīgi pie Tavām dzīves neveiksmēm ir tikai un vienīgi ārējie apstākļi, taču ir vērts ieskatīties tajā visā pamatīgāk.

Pašsabotāža ir visas Tavas domas, jūtas un darbības, kas Tevi kavē būt tādam, kā Tu vēlētos, un dzīvot tādu dzīvi, par kādu Tu sapņo. Visur Tavā dzīvē, kur jūti urdošu un nepatīkamu neapmierinātību, iespējams, slēpjas pašsabotāža.

Aicināju šajā mēnesī atklāt, vai un kur Tavā dzīvē ir noslēpusies Tavējā un ar ko tas varētu būt saistīts!

Emocionāla krīze un pirmās palīdzības instrumenti

Kad notiek kādi satricinoši notikumi, ne vienmēr ir iespējams uzreiz atrast un izmantot profesionālu palīdzību.

Tomēr bieži mēs varam pielietot jau iepriekš apgūtus paņēmienus, lai palīdzētu sev labvēlīgā veidā tikt pāri grūtībām un atgūties no notikušā.

Nodarbībā runājām par to, kā vari sevi stiprināt, lai audzētu savu psihisko noturību dažādās vieglākās un smagākās dzīves situācijās.

Neļaut bailēm kontrolēt savu dzīvi

Bailes ir viena no mūsu pamatemocijām, kam ir noteikta, svarīga funkcija katra cilvēka dzīvē. Tās brīdina un sniedz nozīmīgu informāciju par to, kas notiek mūsu dzīvē.

Tomēr, ko darīt, ja baiļu kļūst par daudz? Kā atšķirt dabiskās, ikdienišķās bailes no baiļu traucējumiem? Kā bailes ietekmē neirobioloģija, gēni un hormoni, un kā atšķiras sieviešu bailes no vīriešu bailēm? Kā iespējams sev palīdzēt, ja bailes kļuvušas par smagu apgrūtinājumu?

Par šo šomēnes aicināju domāt un arī darboties Laimīgajā skolā.

Atslābusi nevis izdegusi

Ja ilgstoši nākas kāpt pāri savām izturības robežām, parasti nonākam stāvoklī, kad ķermenis un psihe nav vairs gatavi tā turpināt tālāk, un parādās izdegšanas simptomi.

Retāk ir zināms, ka tos var izsaukt arī tas, ka kāds ilgstoši darbojas zem savu iespēju robežas, netiek pozitīvā veidā izaicināts un nespēj attīstīties tālāk, arī šāds stāvoklis var radīt izdegšanas simptomus.

Lai cik ļoti cilvēki tiek biedēti ar izdegšanu “nepareizas dzīvošanas” rezultātā, svarīgi ir saprast, ka mērķis nav dzīvot dzīvi bez stresa un adekvātas slodzes, bet gan spēt sabalansēt veselīgus izaicinājumus ar atpūtas un atslābuma stāvokļiem savā dzīvē.

Izkāpt no upura lomas

Bieži gribas ticēt, ka citi cilvēki vai pat apstākļi ir vainīgi pie tā, ka nonākam situācijā, kurā jūtamies kā upuri. Tomēr bieži palaižam garām mirkli, kurā varētu sākt uzņemties atbildību un šo attiecību modeli pārtraukt.

Lai pārtrauktu ierasto veidu, kā būt kopā attiecībās, ir nozīmīgi vispirms vispār pamanīt un atzīt, kas notiek šajās attiecībās un ka tās ir postošas visiem iesaistītajiem. Tālāk jau atklāti būtu jāpaskatās, kas tieši ir zaudējumi un ciešanas, ko šādas attiecības nes, kā arī, kas ir slēptie ieguvumi, kāpēc tomēr negribas tās pārtraukt.

Protams, ka ir situācijas, kas var kļūt bīstamas, un tajās ir svarīgi ņemt kādu palīgā, lai sevi pasargātu, taču pārstāt žēlot sevi, vainojot visā otru, ir svarīgs pārmaiņu pamats.

Šajā mēnesī aicināju Tevi izpētīt, kā Tu piedzīvo upura lomu kādās neveselīgās attiecībās, vienalga, vai tās ir ar partneri, kādu tuvinieku vai darba kolēģi. Ja Tev šķiet, ka proti sevi pasargāt, un tāpēc šādi attiecību modeļi Tavā dzīvē nav sastopami, iesaku tāpat papētīt, kas ir riska punkti attiecībās ar manipulātoru, un kā Tu tajos noturies uz kājām.

Apzināt paaudžu pārmantotās traumas un dziedināšanās iespējas

Vai esi kādreiz domājis un varbūt noformulējis, kādu pārliecību vai uzvedības modeli Tu vēlies “atdot atpakaļ” kādam savam ģimenes loceklim, lai to neturpinātu savā dzīvē?

Tas var būt arī modelis, kas kādam vairākas paaudzes iepriekš ir noderējis, lai izdzīvotu un pielāgotos, taču pašlaik tas ir bremzējošs un nelaimīgas dzīves iemesls.

No iepriekšējām paaudzēm mantotas var būt arī lietas, ar ko gribas lepoties –  ģimenes talanti, spēks un spēja tikt uz priekšu dzīvē visdažādākajos apstākļos.

Par šo oktobrī domājām un arī darbojāmies Laimīgajā skolā.

Pārstāt salīdzināt sevi ar citiem un atrast savu es

Cilvēki sevi salīdzina ar citiem – visur un teju vienmēr. Tas tiek darīts dažādu iemeslu dēļ un visdažādākajos kontekstos. Nereti salīdzināšanās beidzas ar sliktu sajūtu par sevi un no tā izrietošu kaitējumu pašvērtējumam.

Pašvērtējuma grūtības savukārt nereti ir kopā ar sajūtu, ka neiederos sabiedrībā, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, ka tāds, kāds esmu, neesmu gana labs. Ievainots pašvērtējums var būt arī dažādu mentālu saslimšanu pamatā. Tas nereti noved pie tā, ka atsvešināmies kā no citiem, tā arī paši no sevis.

Tomēr, kā pārstāt to darīt, ja tiekam nemitīgi salīdzināti ar citiem jau no dzimšanas? Par to septembrī runājām Laimīgajā skolā.