Laimīgā Skola

AUGUSTA TĒMA: Šaubas un lēmumu pieņemšana

• 7. augustā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 21. augustā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 18. augustā mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Grūtības pieņemt lēmumus ir izplatītas, īpaši jau mūsdienās, kad ir tik daudz izvēles iespēju lietās, aktivitātēs un dzīvesveidā. Bez tam lēmumu pieņemšana ikdienā notiek nemitīgi, sākot, piemēram, ar to, cikos celties un ko ēst vai neēst brokastīs, un beidzot ar lielākiem, nozīmīgākiem profesionāliem un privātiem jautājumiem. Lai arī no lēmumu pieņemšanas izvairīties ir grūti, iespējams, veids, kā tu parasti pieņem lēmumus, var notikt vieglāk un to var arī trenēt.

Nodarbībā būs iespēja papētīt un saprast, kas tev šobrīd rada bailes pieņemt lēmumus un kā tu pieņem tos līdz šim, un kā sadzīvo ar savu lēmumu sekām. Noskaidrosim arī, kā uzticēties sev – gan savam prātam, gan sirdij, un kādi paņēmieni var palīdzēt lēmumu pieņemšanā. Visbeidzot pievērsīsimies tam, ko darīt ar kļūdainiem lēmumiem.

JŪLIJA TĒMA: Bērnu pieaugšana un vecāku emocijas par to

• 10. jūlijā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 31. jūlijā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• Mēneša ZOOM zvans ar Vitu – JŪLIJĀ NENOTIEK!

“Kā viņš tik ātri izauga?!” mēdz jautāt vecāki, kuru mazulis vēl tikko bija jaundzimušais, bet nu jau braši skrien pats savām kājām. Šo jautājumu sev uzdod arī tie, kuru bērns aizdodas skolā, ir nonācis pusaudža vecumā vai arī kā pieaudzis cilvēks pamet mājas. Katrs nākamais bērna attīstības solis vecākus mēdz piepildīt ar prieku, lepnumu un vienlaikus arī ar skumjām – tik mazs viņš vairs nebūs nekad.

Grūtības var parādīties abās pusēs – gan vecāku, gan pieaugušo bērnu, kuri reizēm tā arī gadu desmitiem nespēj saņemties drosmi aiziet un atdalīties pa īstam.

Nodarbībā runāsim par to, kā vecākiem palīdzēt sev šajā pretrunīgo jūtu karuselī? Kā sagatavoties brīdim, kad visi bērni būs prom no mājām? Kā pielāgoties šim laikam un ko iesākt ar “tukšās ligzdas sindromu”? No otras puses, pieskarsimies arī tam, kā uzticēties tam, ka mani vecāki tiks galā, un mans pieauguša cilvēka uzdevums ir dzīvot pašam savu, nevis vecāku dzīvi.

JŪNIJA TĒMA: Emocionāla vardarbība un kā sevi no tās pasargāt

• 5. jūnijā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 19. jūnijā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 16. jūnijā mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Emocionāli vardarbīga uzvedība daudzviet tiek uzskatīta par normālu un liela daļa cilvēku neatpazīst ne paši savu, ne līdzcilvēku vardarbīgās izpausmes.

Emocionāla vardarbība mēdz slēpties visapkārt – ģimenē, darbā, skolā un bērnudārzā, medicīnas iestādēs, sporta, mākslas un mūzikas nodarbībās, veikalā, kafejnīcā vai uz ielas. Emocionāli vardarbīgi var izturēties pat cilvēki, kuru pienākums būtu darīt pretējo – pasargāt un sniegt drošību.

Iespējams, ka arī Tu piederi pie tiem, kas piedzīvo, ka citi var atļauties pret Tevi izturēties ne tikai pavirši, bet pat pieprasoši, uzbrūkoši un aizskaroši. Iespējams, Tev ir grūti laikus atpazīt, kas notiek, un vēl grūtāk šajos brīžos iestāties par sevi.

Nodarbībā par to, kā atpazīt emocionālu vardarbību, kā iegūt drosmi un pārliecību dabūt pār lūpām vārdus: “Tu nedrīksti ar mani tā runāt!” un kā aiziet no komunikācijas vai attiecībām, kas ilgstoši dara pāri.

Psiholoģiska drošības izjūta ikdienā un bailes par nākotni

• 8. maijā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 22. maijā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 19. maijā mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Mēs dzīvojam satraucošā un grūtā laikā. Laikā, kurā daudz kas mainās, laikā, kurā sastopamies ar neskaitāmiem izaicinājumiem. Viena no cilvēka nozīmīgākajām vajadzībām ir spēt ietekmēt savu dzīvi un notiekošo, un to ir ārkārtīgi būtiski apmierināt. Taču, kā to izdarīt?

Ja mums izdodas par spīti ārējām krīzēm pievērst savu uzmanību lietām, ko varam ietekmēt un tam, kas mums izdodas, tas veido pretspēku negatīvajam. Tas dod arī spēku meklēt un rast risinājumus tam, ko spējam mainīt, pieņemot, ka pastāv lietas, kas ir ārpus mūsu kontroles.

Nodarbībā meklēsim atbildes uz jautājumu – kā iemācīties izgaismot ne tikai krīzes un nelaimes, bet arī risinājumu iespējas? Tieši aspekts, ka spējam kaut ko ietekmēt, ir izšķirošs krīžu pārvarēšanā un ietekmē apmierinātību ar dzīvi kopumā.

Sievietes cikla ietekme uz emocijām un attiecībām

• 10. aprīlī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 24. aprīlī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 14. aprīlī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Iespējams, ka līdz šim neesi pievērsusi tam uzmanību, cik regulāri atkārtojas kādas Tavas reakcijas vai uzvedības, no kurām dažas gribētos izdzīvot biežāk un no citām iespējams izvairīties vispār?

Atklājot šīs sakarības un izprotot, kā tās ir saistītas ar hormonālām izmaiņām Tava cikla laikā, Tu mazināsi pašpārmetumus un vairs pašsaprotami nepieņemsi citu kritiskās piezīmes.

Lekcijā uzzināsi, kādas ir tipiskas emocijas un vajadzības visās četrās sievietes cikla fāzēs un kā izmantot šīs savas zināšanas partnerattiecībās, ģimenē, darbā un arī sportojot.

Pašsabotāža – vai tiešām paši stāvam sev ceļā?

• 6. martā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 20. martā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 17. martā mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Pašsabotāža bieži sevī ietver pavisam neapzinātas darbības. Iespējams, pirmajā brīdī šķiet, ka vainīgi pie Tavām dzīves neveiksmēm ir tikai un vienīgi ārējie apstākļi, taču ir vērts ieskatīties tajā visā pamatīgāk.

Pašsabotāža ir visas Tavas domas, jūtas un darbības, kas Tevi kavē būt tādam, kā Tu vēlētos, un dzīvot tādu dzīvi, par kādu Tu sapņo. Visur Tavā dzīvē, kur jūti urdošu un nepatīkamu neapmierinātību, iespējams, slēpjas pašsabotāža.

Aicināju šajā mēnesī atklāt, vai un kur Tavā dzīvē ir noslēpusies Tavējā un ar ko tas varētu būt saistīts!

Emocionāla krīze un pirmās palīdzības instrumenti

• 13. februārī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 27. februārī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 17. februārī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Kad notiek kādi satricinoši notikumi, ne vienmēr ir iespējams uzreiz atrast un izmantot profesionālu palīdzību.

Tomēr bieži mēs varam pielietot jau iepriekš apgūtus paņēmienus, lai palīdzētu sev labvēlīgā veidā tikt pāri grūtībām un atgūties no notikušā.

Nodarbībā runājām par to, kā vari sevi stiprināt, lai audzētu savu psihisko noturību dažādās vieglākās un smagākās dzīves situācijās.

Neļaut bailēm kontrolēt savu dzīvi

• 16. janvārī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 30. janvārī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 13. janvārī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Bailes ir viena no mūsu pamatemocijām, kam ir noteikta, svarīga funkcija katra cilvēka dzīvē. Tās brīdina un sniedz nozīmīgu informāciju par to, kas notiek mūsu dzīvē.

Tomēr, ko darīt, ja baiļu kļūst par daudz? Kā atšķirt dabiskās, ikdienišķās bailes no baiļu traucējumiem? Kā bailes ietekmē neirobioloģija, gēni un hormoni, un kā atšķiras sieviešu bailes no vīriešu bailēm? Kā iespējams sev palīdzēt, ja bailes kļuvušas par smagu apgrūtinājumu?

Par šo šomēnes aicināju domāt un arī darboties Laimīgajā skolā.

Atslābusi nevis izdegusi

• 5. decembrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 19. decembrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 9. decembrī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Ja ilgstoši nākas kāpt pāri savām izturības robežām, parasti nonākam stāvoklī, kad ķermenis un psihe nav vairs gatavi tā turpināt tālāk, un parādās izdegšanas simptomi.

Retāk ir zināms, ka tos var izsaukt arī tas, ka kāds ilgstoši darbojas zem savu iespēju robežas, netiek pozitīvā veidā izaicināts un nespēj attīstīties tālāk, arī šāds stāvoklis var radīt izdegšanas simptomus.

Lai cik ļoti cilvēki tiek biedēti ar izdegšanu “nepareizas dzīvošanas” rezultātā, svarīgi ir saprast, ka mērķis nav dzīvot dzīvi bez stresa un adekvātas slodzes, bet gan spēt sabalansēt veselīgus izaicinājumus ar atpūtas un atslābuma stāvokļiem savā dzīvē.

Izkāpt no upura lomas

• 7. novembrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 21. novembrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 11. novembrī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Bieži gribas ticēt, ka citi cilvēki vai pat apstākļi ir vainīgi pie tā, ka nonākam situācijā, kurā jūtamies kā upuri. Tomēr bieži palaižam garām mirkli, kurā varētu sākt uzņemties atbildību un šo attiecību modeli pārtraukt.

Lai pārtrauktu ierasto veidu, kā būt kopā attiecībās, ir nozīmīgi vispirms vispār pamanīt un atzīt, kas notiek šajās attiecībās un ka tās ir postošas visiem iesaistītajiem. Tālāk jau atklāti būtu jāpaskatās, kas tieši ir zaudējumi un ciešanas, ko šādas attiecības nes, kā arī, kas ir slēptie ieguvumi, kāpēc tomēr negribas tās pārtraukt.

Protams, ka ir situācijas, kas var kļūt bīstamas, un tajās ir svarīgi ņemt kādu palīgā, lai sevi pasargātu, taču pārstāt žēlot sevi, vainojot visā otru, ir svarīgs pārmaiņu pamats.

Šajā mēnesī aicināju Tevi izpētīt, kā Tu piedzīvo upura lomu kādās neveselīgās attiecībās, vienalga, vai tās ir ar partneri, kādu tuvinieku vai darba kolēģi. Ja Tev šķiet, ka proti sevi pasargāt, un tāpēc šādi attiecību modeļi Tavā dzīvē nav sastopami, iesaku tāpat papētīt, kas ir riska punkti attiecībās ar manipulātoru, un kā Tu tajos noturies uz kājām.

Apzināt paaudžu pārmantotās traumas un dziedināšanās iespējas

• 3. oktobrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 17. oktobrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 14. oktobrī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Vai esi kādreiz domājis un varbūt noformulējis, kādu pārliecību vai uzvedības modeli Tu vēlies “atdot atpakaļ” kādam savam ģimenes loceklim, lai to neturpinātu savā dzīvē?

Tas var būt arī modelis, kas kādam vairākas paaudzes iepriekš ir noderējis, lai izdzīvotu un pielāgotos, taču pašlaik tas ir bremzējošs un nelaimīgas dzīves iemesls.

No iepriekšējām paaudzēm mantotas var būt arī lietas, ar ko gribas lepoties –  ģimenes talanti, spēks un spēja tikt uz priekšu dzīvē visdažādākajos apstākļos.

Par šo oktobrī domājām un arī darbojāmies Laimīgajā skolā.

Pārstāt salīdzināt sevi ar citiem un atrast savu es

• 12. septembrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 26. septembrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 16. septembrī 18.00 mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Cilvēki sevi salīdzina ar citiem – visur un teju vienmēr. Tas tiek darīts dažādu iemeslu dēļ un visdažādākajos kontekstos. Nereti salīdzināšanās beidzas ar sliktu sajūtu par sevi un no tā izrietošu kaitējumu pašvērtējumam.

Pašvērtējuma grūtības savukārt nereti ir kopā ar sajūtu, ka neiederos sabiedrībā, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, ka tāds, kāds esmu, neesmu gana labs. Ievainots pašvērtējums var būt arī dažādu mentālu saslimšanu pamatā. Tas nereti noved pie tā, ka atsvešināmies kā no citiem, tā arī paši no sevis.

Tomēr, kā pārstāt to darīt, ja tiekam nemitīgi salīdzināti ar citiem jau no dzimšanas? Par to septembrī runājām Laimīgajā skolā.

Pārtraukt līdzatkarību attiecībās ģimenē

• 8. augustā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 29. augustā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 16. augustā skolas mammām Zoom zvans ar PEP mammām

Līdzatkarīga cilvēka dzīve un labsajūta ir atkarīga no otra cilvēka un viņa reakcijām. Parasti šim otram ir arī vai nu kāda atkarība vai cita mentāla problēma. Līdzatkarīgais uzņemas īpašas rūpes un atbildību par atkarīgo/mentāli neveselo cilvēku, mēģinot palīdzēt un pat glābt šo cilvēku, kā rezultātā tiek upurētas vai ievērojami pakārtotas paša vajadzības un dzīves mērķi.

Pakārtojot savu dzīvi otram un pielāgojoties viņam it visā, līdzatkarīgais cilvēks nevis palīdz, bet gan pastiprina otra grūtības, neļaujot viņam pašam uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi. Tikmēr atkarīgais/mentāli neveselais cilvēks pārsvarā ir pārņemts tikai ar sevi un apzināti vai neapzināti izmanto līdzatkarīgo, meklējot viņā stabilitāti, ko nespēj atrast pats sevī.

Šajā mēnesī stāstīju, kā rodas līdzatkarība un kā no tās tikt laukā. Kopā pētījām, vai arī uz Tevi kaut kā attiecas līdzatkarīgu attiecību modelis un kā Tu varētu sev palīdzēt neļauties šādām attiecībām ne mājās, ne darbā, ne savās brīvā laika aktivitātēs.

Saglabāt sevi attiecībās ar vecākiem

Ko īsti nozīmē atdalīšanās no vecākiem pieaugušo vecumā? Neņemt no vecākiem vairs naudu? Nestrādāt viņu dārzā, bet gan savējā? Pieņemt savus lēmumus par savu dzīvi arī tad, ja tie atšķiras no tā, ko vēlētos Tavi vecāki? Nepārdzīvot, ja vecāki atkal izsaka kādu kritisku piezīmi par to, ka no Tevis nav sanācis nekas jēdzīgs, nu vismaz pēc viņu standartiem?

Atdalīšanās no vecākiem nav ne naids, ne arī iestrēgšana pienākuma spiestās attiecībās, kas pieprasa sevis un savu vajadzību noliegšanu. Atdalīšanās  nav arī savu jūtu noliegšana un izlikšanās, ka sāpīgais šajās attiecībās nemaz nesāp.

Veselīga atdalīšanās nozīmē būt tādējādi brīvai, ka pastāv arī brīvība izvēlēties, ko attiecībās ar vecākiem pieņemt, ko piedot, ko noraidīt un ko palaist.

Nodarbībā runājām, kā notiek veselīga atdalīšanās un kas ir šķēršļi šajā ceļā? Kā sev palīdzēt pieaugt arī tad, ja tas šķietami nav ērti, vai arī ir bail no vainas sajūtas?

Palikt iejūtīgai ar citiem un pasargāt sevi

Ārkārtīgi iejūtīgi cilvēki bieži sniedz citiem vairāk nekā viņiem patiesībā ir ko dot. Viņi klausās vairāk, strādā vairāk, vairāk piekāpjas un paciešas, vairāk paklusē, lai dotu iespēju kādam citam. Nereti viņi par spīti tam tāpat saņem pārmetumus, tiek pamesti un beigu beigās atkal meklē vainu sevī.

Tomēr turpat līdzās, iespējams, ir jautājums par to, vai kāds pamana arī viņu? Vai kāds ieinteresēti un patiesi interesējas par to, kā viņam klājas?

Iespējams, Tu arī turpmāk vēlies būt iejūtīgs un laipns cilvēks, taču nespēj vairs ignorēt to, ka nesaņem iejūtību arī pret sevi. Lai to mainītu, ir svarīgi pašai pievērsties arī savām vajadzībām un izturēties pret tām nopietni.

Nodarbībā runājām par to, kā, apzināti apejoties ar savu lielo spēju būt iejūtīgai, Tu vari atgūt spēkus, neatdodot visu citiem. Tas vienlaikus var mainīt Tavas attiecības un Tavu apmierinātību ar tām.

Ko iesākt ar aizvainojumu?

Aizvainojuma rezultātā jūtamies otra noraidīti un maznozīmīgi, nereti piedzīvojam arī bezpalīdzību un dziļas šaubas par sevi un savu vērtību. Tas savukārt izraisa sāpes un dusmas, ko reizēm vēršam pret sāpinātaju, taču citreiz paši pret sevi, norobežojoties savās sāpēs no ārpasaules.

Nereti aizvainojumā fantazējam par atriebību tam, kas mums to nodarījis. Iespējams, ka cenšamies viņam arī atdarīt par to ātri un tā, lai tiešām sāp vismaz tikpat ļoti, cik mums pašiem.

Aizvainojuma situācijas dzīvē var būt tik dažādas kā cilvēki, kas tās piedzīvo, un to spēcīgums var sniegties no sīkiem un ātri aizmirstamiem nepatīkamiem brīžiem, līdz smagiem un dziļiem pārdzīvojumiem.

Tas, kā apejamies ar aizvainojumu dažādās situācijās, ir atkarīgs no katra individuāli, un arī vēlamās pārmaiņas var notikt tikai katrā pašā. Tāpēc maijā skaidroju, kā veidojas aizvainojums un kā no tā apzināti izkāpt.

Ģimenes attīstības cikli un to izaicinājumi

Kad pāris satiekas un lemj veidot kopīgu ģimeni, pāri visam parasti ir lielas jūtas un skaisti sapņi. Tomēr dzīve nes sev līdzi arī dažādus pārbaudījumus. Bieži partneriem trūkst zināšanu par pāra attiecību un arī ģimenes attīstības cikliem.

Ģimenes, tāpat kā katrs individuāls cilvēks, attīstās, ejot cauri noteiktiem posmiem. Jauni attīstības soļi prasa arī spēju tiem pielāgoties, Tas nozīmē pamest veco, ērto sajūtu un nonākt jaunā situācijā, kurai vēl nav prasmju un trūkst pieredzes. Tā tas ir, piemēram, kad ģimenē ienāk bērns. Vēlāk, kad pirmais bērns dodas bērnudārzā un skolā, tad nonāk pusaudžu vecumā un visbeidzot pamet ģimenes ligzdu. Dažas ģimenes piedzīvo arī šķiršanās un jaunu attiecību veidošanu, kas transformē esošo ģimeni. Kādi izaicinājumi mūs var sagaidīt un kā tajos sev palīdzēt?

Draudzīgas un laipnas attiecības ar ķermeni

Tavs ķermenis ikdienā dara visu iespējamo, lai Tev klātos labi, taču iespējams, ka Tu, tāpat kā daudzi citi, nejūties ar to patiesi saistīta, drīzāk vēro un vērtē to no malas. Ja Tev neizdodas pieņemt sevi, iespējams, esi sakoncentrējusies uz kādām sava ķermeņa daļām un to nepilnībām, taču aiz tā visa slēpjas kas vairāk. Tās ir Tavas domas, jūtas, Tavas vēlmes, ilgas, talanti un Tava būtība. Ja uzdrošināsies ieskatīties tajā dziļāk, ja ieraudzīsi, kā tas viss ir cieši savā starpā saistīts, ticu, ka pietuvosies tuvāk sava ķermeņa un arī sevis pieņemšanai.

Ķermenis mūsdienās ir viens no cilvēka neiepazītākajiem un nenovērtētākajiem resursiem. Taču tieši ķermenī slēpjas atslēga uz mūsu iekšējiem dārgumiem un labākām attiecībām gan ar sevi, gan citiem.

Martā Laimīgajā skolā stāstīju par to, kā veidot veselīgas attiecības ar savu ķermeni.

Atteikties no pārslodzes un nepaņemt vainas sajūtu

Kas palīdz nepārgurt? Viena no lietām ir apziņa, kas tieši man ir svarīgi un ko es pati gribu savā dzīvē. Jo manuprāt nav smagākas nastas par citu cilvēku gaidām, īpaši, ja tās ir neapzinātas un nespējam tās atšķirt no tā, ko vēlamies paši. Tāpēc aicinu šomēnes izpētīt to, ko Tavuprāt citi gaida no Tevis un saprast, kas Tev vajadzīgs, lai dzīvotu saskaņā ar savām gaidām un priekšstatiem. Ceru, ka tie ir gana iejūtīgi pašai pret sevi, un esi gatava arī no kaut kā atteikties, lai tik ļoti nepārgurtu. Galvenais izdarīt to tā, lai pārgurumu nenomaina vainas sajūta.

Kad visa par daudz – paaugstināts jūtīgums un kā sev palīdzēt

Varbūt arī Tu piederi pie tiem, kas ātri pārgurst pat no pozitīvām un patīkamām lietām? Jo tā visa pavisam ātri kļūst “par daudz”. Gribas pārtraukt, aizspiest ar rokām ausis, cieši sažmiegt acis vai uzlikt melnas melnas brilles, un kopumā izvairīties. Tāpēc svētku laiks var kļūt par vienu no grūtākajiem posmiem visā gadā – pilns ar iespaidiem un emocijām. Iespējams, ka pārāk augsts jūtīgums ir tas, kam līdz šim neesi varējusi iedot ne vārdu, ne skaidrojumu visas dzīves garumā. Nodarbībās runāsim par to, kas īsti ir paaugstināts jūtīgums un kā sev palīdzēt gan ar to sadzīvot, gan izbaudīt tā pozitīvās puses.

Konfliktu risināšana ģimenē un ārpus tās

Lai arī zinām, ka konflikti ir dabiska un pat nepieciešama jebkuru attiecību sastāvdaļa, daudzi no mums labprāt no tiem izvairītos vispār. Tomēr, ja izvairīšanās kļūst par pamatstratēģiju, kā apieties ar konfliktiem, tad tam līdzi nāk gan mentālās veselības problēmas, gan arī veidojas tā sauktā atkarība no harmonijas.
Novembrī apskatīsim, kā norit veiksmīgs konflikta izstrādes process – sākot no konflikta atzīšanas, tā izpratnes un analīzes, skaidrojošas abu iesaistīto pušu sarunas, kopīgas risinājuma meklēšanas līdz pat skatam uz rastā risinājuma realizēšanu nākotnē un kā var notikt abu pušu salabšana.

Kā nepazaudēt sevi un tomēr saglabāt tuvību partnerattiecībās

Kā justies labi attiecībās, kas izgājušas cauri pirmajam iemīlēšanās laikam? Daudziem par milzu izaicinājumu kļūst tas, kā pārāk nepazust otrā, nemitīgi pielāgojoties viņam un vienlaikus upurējot savas vajadzības. Taču ne mazāk nozīmīgi ir pārāk neaizrauties ar sevi, lai attiecības nekļūst tikai par formālu savienību, bet tajās var piedzīvot spēcinošu tuvību vienam ar otru – kā fizisku, tā emocionālu. Kā saprast, kur esam šobrīd un kā līdzsvarot savu attiecību kuģi, lai tas neapgāžas?

Pastāvēt par sevi un savām vajadzībām

Viss, ko ik dienas sakām vai darām, ir vienkārši mēģinājums apmierināt kādas mūsu vajadzības. Tad, kad spējam uz pasauli paskatīties caur vajadzību prizmu, daudzām grūtībām negaidīti parādās radoši risinājumi. Iepriekš neizskaidrojamai uzvedībai pēkšņi tiek ieraudzīts iemesls un piešķirta jēga.

Lekcijā uzzināsi, kā ar līdzjūtību ieklausīties sevī, kā nonākt kontaktā ar savām vajadzībām, un kā rūpes par tām izvirzīt par tavas dzīves prioritāti. Ne mazāk svarīgi – kā savas vajadzības komunicēt citiem un palīdzēt sev, lai tās tiktu sadzirdētas.