Laimīgā Skola

AKTUĀLĀ TĒMA: Izkāpt no upura lomas

• 7. novembrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 21. novembrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 11. novembrī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Bieži gribas ticēt, ka citi cilvēki vai pat apstākļi ir vainīgi pie tā, ka nonākam situācijā, kurā jūtamies kā upuri. Tomēr bieži palaižam garām mirkli, kurā varētu sākt uzņemties atbildību un šo attiecību modeli pārtraukt.

Lai pārtrauktu ierasto veidu, kā būt kopā attiecībās, ir nozīmīgi vispirms vispār pamanīt un atzīt, kas notiek šajās attiecībās un ka tās ir postošas visiem iesaistītajiem. Tālāk jau atklāti būtu jāpaskatās, kas tieši ir zaudējumi un ciešanas, ko šādas attiecības nes, kā arī, kas ir slēptie ieguvumi, kāpēc tomēr negribas tās pārtraukt.

Protams, ka ir situācijas, kas var kļūt bīstamas, un tajās ir svarīgi ņemt kādu palīgā, lai sevi pasargātu, taču pārstāt žēlot sevi, vainojot visā otru, ir svarīgs pārmaiņu pamats.

Šajā mēnesī aicinu Tevi izpētīt, kā Tu piedzīvo upura lomu kādās neveselīgās attiecībās, vienalga, vai tās ir ar partneri, kādu tuvinieku vai darba kolēģi. Ja Tev šķiet, ka proti sevi pasargāt, un tāpēc šādi attiecību modeļi Tavā dzīvē nav sastopami, iesaku tāpat papētīt, kas ir riska punkti attiecībās ar manipulātoru, un kā Tu tajos noturies uz kājām.

Apzināt paaudžu pārmantotās traumas un dziedināšanās iespējas

• 3. oktobrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 17. oktobrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 14. oktobrī mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Vai esi kādreiz domājis un varbūt noformulējis, kādu pārliecību vai uzvedības modeli Tu vēlies “atdot atpakaļ” kādam savam ģimenes loceklim, lai to neturpinātu savā dzīvē?

Tas var būt arī modelis, kas kādam vairākas paaudzes iepriekš ir noderējis, lai izdzīvotu un pielāgotos, taču pašlaik tas ir bremzējošs un nelaimīgas dzīves iemesls.

No iepriekšējām paaudzēm mantotas var būt arī lietas, ar ko gribas lepoties –  ģimenes talanti, spēks un spēja tikt uz priekšu dzīvē visdažādākajos apstākļos.

Par šo oktobrī domājām un arī darbojāmies Laimīgajā skolā.

Pārstāt salīdzināt sevi ar citiem un atrast savu es

• 12. septembrī 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 26. septembrī 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 16. septembrī 18.00 mēneša ZOOM zvans ar Vitu

Cilvēki sevi salīdzina ar citiem – visur un teju vienmēr. Tas tiek darīts dažādu iemeslu dēļ un visdažādākajos kontekstos. Nereti salīdzināšanās beidzas ar sliktu sajūtu par sevi un no tā izrietošu kaitējumu pašvērtējumam.

Pašvērtējuma grūtības savukārt nereti ir kopā ar sajūtu, ka neiederos sabiedrībā, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, ka tāds, kāds esmu, neesmu gana labs. Ievainots pašvērtējums var būt arī dažādu mentālu saslimšanu pamatā. Tas nereti noved pie tā, ka atsvešināmies kā no citiem, tā arī paši no sevis.

Tomēr, kā pārstāt to darīt, ja tiekam nemitīgi salīdzināti ar citiem jau no dzimšanas? Par to septembrī runājām Laimīgajā skolā.

Pārtraukt līdzatkarību attiecībās ģimenē

• 8. augustā 19.00 Nodarbība tiešsaistē, pēc tam pieejama ierakstā
• 29. augustā 19.00 Jautājumu un atbilžu sesija tiešraidē, pēc tam pieejama ierakstā
• 16. augustā skolas mammām Zoom zvans ar PEP mammām

Līdzatkarīga cilvēka dzīve un labsajūta ir atkarīga no otra cilvēka un viņa reakcijām. Parasti šim otram ir arī vai nu kāda atkarība vai cita mentāla problēma. Līdzatkarīgais uzņemas īpašas rūpes un atbildību par atkarīgo/mentāli neveselo cilvēku, mēģinot palīdzēt un pat glābt šo cilvēku, kā rezultātā tiek upurētas vai ievērojami pakārtotas paša vajadzības un dzīves mērķi.

Pakārtojot savu dzīvi otram un pielāgojoties viņam it visā, līdzatkarīgais cilvēks nevis palīdz, bet gan pastiprina otra grūtības, neļaujot viņam pašam uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi. Tikmēr atkarīgais/mentāli neveselais cilvēks pārsvarā ir pārņemts tikai ar sevi un apzināti vai neapzināti izmanto līdzatkarīgo, meklējot viņā stabilitāti, ko nespēj atrast pats sevī.

Šajā mēnesī stāstīju, kā rodas līdzatkarība un kā no tās tikt laukā. Kopā pētījām, vai arī uz Tevi kaut kā attiecas līdzatkarīgu attiecību modelis un kā Tu varētu sev palīdzēt neļauties šādām attiecībām ne mājās, ne darbā, ne savās brīvā laika aktivitātēs.

Saglabāt sevi attiecībās ar vecākiem

Ko īsti nozīmē atdalīšanās no vecākiem pieaugušo vecumā? Neņemt no vecākiem vairs naudu? Nestrādāt viņu dārzā, bet gan savējā? Pieņemt savus lēmumus par savu dzīvi arī tad, ja tie atšķiras no tā, ko vēlētos Tavi vecāki? Nepārdzīvot, ja vecāki atkal izsaka kādu kritisku piezīmi par to, ka no Tevis nav sanācis nekas jēdzīgs, nu vismaz pēc viņu standartiem?

Atdalīšanās no vecākiem nav ne naids, ne arī iestrēgšana pienākuma spiestās attiecībās, kas pieprasa sevis un savu vajadzību noliegšanu. Atdalīšanās  nav arī savu jūtu noliegšana un izlikšanās, ka sāpīgais šajās attiecībās nemaz nesāp.

Veselīga atdalīšanās nozīmē būt tādējādi brīvai, ka pastāv arī brīvība izvēlēties, ko attiecībās ar vecākiem pieņemt, ko piedot, ko noraidīt un ko palaist.

Nodarbībā runājām, kā notiek veselīga atdalīšanās un kas ir šķēršļi šajā ceļā? Kā sev palīdzēt pieaugt arī tad, ja tas šķietami nav ērti, vai arī ir bail no vainas sajūtas?

Palikt iejūtīgai ar citiem un pasargāt sevi

Ārkārtīgi iejūtīgi cilvēki bieži sniedz citiem vairāk nekā viņiem patiesībā ir ko dot. Viņi klausās vairāk, strādā vairāk, vairāk piekāpjas un paciešas, vairāk paklusē, lai dotu iespēju kādam citam. Nereti viņi par spīti tam tāpat saņem pārmetumus, tiek pamesti un beigu beigās atkal meklē vainu sevī.

Tomēr turpat līdzās, iespējams, ir jautājums par to, vai kāds pamana arī viņu? Vai kāds ieinteresēti un patiesi interesējas par to, kā viņam klājas?

Iespējams, Tu arī turpmāk vēlies būt iejūtīgs un laipns cilvēks, taču nespēj vairs ignorēt to, ka nesaņem iejūtību arī pret sevi. Lai to mainītu, ir svarīgi pašai pievērsties arī savām vajadzībām un izturēties pret tām nopietni.

Nodarbībā runājām par to, kā, apzināti apejoties ar savu lielo spēju būt iejūtīgai, Tu vari atgūt spēkus, neatdodot visu citiem. Tas vienlaikus var mainīt Tavas attiecības un Tavu apmierinātību ar tām.

Ko iesākt ar aizvainojumu?

Aizvainojuma rezultātā jūtamies otra noraidīti un maznozīmīgi, nereti piedzīvojam arī bezpalīdzību un dziļas šaubas par sevi un savu vērtību. Tas savukārt izraisa sāpes un dusmas, ko reizēm vēršam pret sāpinātaju, taču citreiz paši pret sevi, norobežojoties savās sāpēs no ārpasaules.

Nereti aizvainojumā fantazējam par atriebību tam, kas mums to nodarījis. Iespējams, ka cenšamies viņam arī atdarīt par to ātri un tā, lai tiešām sāp vismaz tikpat ļoti, cik mums pašiem.

Aizvainojuma situācijas dzīvē var būt tik dažādas kā cilvēki, kas tās piedzīvo, un to spēcīgums var sniegties no sīkiem un ātri aizmirstamiem nepatīkamiem brīžiem, līdz smagiem un dziļiem pārdzīvojumiem.

Tas, kā apejamies ar aizvainojumu dažādās situācijās, ir atkarīgs no katra individuāli, un arī vēlamās pārmaiņas var notikt tikai katrā pašā. Tāpēc maijā skaidroju, kā veidojas aizvainojums un kā no tā apzināti izkāpt.

Ģimenes attīstības cikli un to izaicinājumi

Kad pāris satiekas un lemj veidot kopīgu ģimeni, pāri visam parasti ir lielas jūtas un skaisti sapņi. Tomēr dzīve nes sev līdzi arī dažādus pārbaudījumus. Bieži partneriem trūkst zināšanu par pāra attiecību un arī ģimenes attīstības cikliem.

Ģimenes, tāpat kā katrs individuāls cilvēks, attīstās, ejot cauri noteiktiem posmiem. Jauni attīstības soļi prasa arī spēju tiem pielāgoties, Tas nozīmē pamest veco, ērto sajūtu un nonākt jaunā situācijā, kurai vēl nav prasmju un trūkst pieredzes. Tā tas ir, piemēram, kad ģimenē ienāk bērns. Vēlāk, kad pirmais bērns dodas bērnudārzā un skolā, tad nonāk pusaudžu vecumā un visbeidzot pamet ģimenes ligzdu. Dažas ģimenes piedzīvo arī šķiršanās un jaunu attiecību veidošanu, kas transformē esošo ģimeni. Kādi izaicinājumi mūs var sagaidīt un kā tajos sev palīdzēt?

Draudzīgas un laipnas attiecības ar ķermeni

Tavs ķermenis ikdienā dara visu iespējamo, lai Tev klātos labi, taču iespējams, ka Tu, tāpat kā daudzi citi, nejūties ar to patiesi saistīta, drīzāk vēro un vērtē to no malas. Ja Tev neizdodas pieņemt sevi, iespējams, esi sakoncentrējusies uz kādām sava ķermeņa daļām un to nepilnībām, taču aiz tā visa slēpjas kas vairāk. Tās ir Tavas domas, jūtas, Tavas vēlmes, ilgas, talanti un Tava būtība. Ja uzdrošināsies ieskatīties tajā dziļāk, ja ieraudzīsi, kā tas viss ir cieši savā starpā saistīts, ticu, ka pietuvosies tuvāk sava ķermeņa un arī sevis pieņemšanai.

Ķermenis mūsdienās ir viens no cilvēka neiepazītākajiem un nenovērtētākajiem resursiem. Taču tieši ķermenī slēpjas atslēga uz mūsu iekšējiem dārgumiem un labākām attiecībām gan ar sevi, gan citiem.

Martā Laimīgajā skolā stāstīju par to, kā veidot veselīgas attiecības ar savu ķermeni.

Atteikties no pārslodzes un nepaņemt vainas sajūtu

Kas palīdz nepārgurt? Viena no lietām ir apziņa, kas tieši man ir svarīgi un ko es pati gribu savā dzīvē. Jo manuprāt nav smagākas nastas par citu cilvēku gaidām, īpaši, ja tās ir neapzinātas un nespējam tās atšķirt no tā, ko vēlamies paši. Tāpēc aicinu šomēnes izpētīt to, ko Tavuprāt citi gaida no Tevis un saprast, kas Tev vajadzīgs, lai dzīvotu saskaņā ar savām gaidām un priekšstatiem. Ceru, ka tie ir gana iejūtīgi pašai pret sevi, un esi gatava arī no kaut kā atteikties, lai tik ļoti nepārgurtu. Galvenais izdarīt to tā, lai pārgurumu nenomaina vainas sajūta.

Kad visa par daudz – paaugstināts jūtīgums un kā sev palīdzēt

Varbūt arī Tu piederi pie tiem, kas ātri pārgurst pat no pozitīvām un patīkamām lietām? Jo tā visa pavisam ātri kļūst “par daudz”. Gribas pārtraukt, aizspiest ar rokām ausis, cieši sažmiegt acis vai uzlikt melnas melnas brilles, un kopumā izvairīties. Tāpēc svētku laiks var kļūt par vienu no grūtākajiem posmiem visā gadā – pilns ar iespaidiem un emocijām. Iespējams, ka pārāk augsts jūtīgums ir tas, kam līdz šim neesi varējusi iedot ne vārdu, ne skaidrojumu visas dzīves garumā. Nodarbībās runāsim par to, kas īsti ir paaugstināts jūtīgums un kā sev palīdzēt gan ar to sadzīvot, gan izbaudīt tā pozitīvās puses.

Konfliktu risināšana ģimenē un ārpus tās

Lai arī zinām, ka konflikti ir dabiska un pat nepieciešama jebkuru attiecību sastāvdaļa, daudzi no mums labprāt no tiem izvairītos vispār. Tomēr, ja izvairīšanās kļūst par pamatstratēģiju, kā apieties ar konfliktiem, tad tam līdzi nāk gan mentālās veselības problēmas, gan arī veidojas tā sauktā atkarība no harmonijas.
Novembrī apskatīsim, kā norit veiksmīgs konflikta izstrādes process – sākot no konflikta atzīšanas, tā izpratnes un analīzes, skaidrojošas abu iesaistīto pušu sarunas, kopīgas risinājuma meklēšanas līdz pat skatam uz rastā risinājuma realizēšanu nākotnē un kā var notikt abu pušu salabšana.

Kā nepazaudēt sevi un tomēr saglabāt tuvību partnerattiecībās

Kā justies labi attiecībās, kas izgājušas cauri pirmajam iemīlēšanās laikam? Daudziem par milzu izaicinājumu kļūst tas, kā pārāk nepazust otrā, nemitīgi pielāgojoties viņam un vienlaikus upurējot savas vajadzības. Taču ne mazāk nozīmīgi ir pārāk neaizrauties ar sevi, lai attiecības nekļūst tikai par formālu savienību, bet tajās var piedzīvot spēcinošu tuvību vienam ar otru – kā fizisku, tā emocionālu. Kā saprast, kur esam šobrīd un kā līdzsvarot savu attiecību kuģi, lai tas neapgāžas?

Pastāvēt par sevi un savām vajadzībām

Viss, ko ik dienas sakām vai darām, ir vienkārši mēģinājums apmierināt kādas mūsu vajadzības. Tad, kad spējam uz pasauli paskatīties caur vajadzību prizmu, daudzām grūtībām negaidīti parādās radoši risinājumi. Iepriekš neizskaidrojamai uzvedībai pēkšņi tiek ieraudzīts iemesls un piešķirta jēga.

Lekcijā uzzināsi, kā ar līdzjūtību ieklausīties sevī, kā nonākt kontaktā ar savām vajadzībām, un kā rūpes par tām izvirzīt par tavas dzīves prioritāti. Ne mazāk svarīgi – kā savas vajadzības komunicēt citiem un palīdzēt sev, lai tās tiktu sadzirdētas.